Botkina slimība jeb infekciozā dzeltenā kaite ir vispārēja vīrusu ierosināta akūta infekcijas slimība, kam galvenokārt raksturīgs aknu bojājums.
Ja diagnoze noteikta laikus, tad pēc ārstēšanās aknu darbības traucējumu nav vai tie ir niecīgi. Bet, ja tā, kāpēc pēc izslimotas (un sekmīgi izārstētas) Botkina slimības vēl aptuveni gadu laiku pa laikam jāatrādās ārstam?
Cēlonis ir slimības ļaunais un viltīgais raksturs –tāpat kā jebkura cita hepatīta forma, tā spējīga izraisīt sarežģījumus. Tas gan nenozīmē, ka līdz pat mūža galam nāksies pastiprināti bīties no aknu kolikām un nepārtraukti lietot medikamentus. Sekas, ja zināms, kas un kā, nav tik briesmīgas, kā šķiet.
Mīts: Botkina slimību pilnībā izārstēt nav iespējams.
Patiesībā: ir iespējams. Taču daļai slimnieku – pēc statistikas, 20–30% no kopējā pacientu daudzuma – tiek atklātas dažas novirzes, kas tiek uzskatītas kā pārciestās slimības sekas. Pie tām pieder žultsceļu un aizkuņģa dziedzera darbības, vielmaiņas traucējumi, sagurums un ātrs nogurums, reizēm bezmiegs. Turklāt ilgāku laiku aknas var būt nedaudz palielinātas. Hroniska hepatīta formā slimība pāriet tikai 10–15% gadījumu.
Mīts: Botkina slimība izsit no ierindas aizkuņģa dziedzeri un izprovocē pankreatītu.
Patiesībā: jā, samērā bieži tiek skarts arī aizkuņģa dziedzeris, taču ne tik traģiski. Parādās vieglas trulas sāpes kreisajos sānos, slikta dūša, reizēm caureja. Taču tie visi ir funkcionālas dabas traucējumi. Pankreatīta attīstība parasti netiek novērota.
Raksta turpinājumu lasiet nākamajā lapā!